Vai esi mēģinājis iepazīties internetā? Arī pēc pāris neveiksmīgām reizēm var atnākt veiksmīgā!  Ieskaties Justīnes un Ata mīlas stāstā, un pārliecinies par to, ka arī pēc grūtas un sāpīgas attiecību pieredzes, ir iespēja atrast savu sirds cilvēku un tikt pāri nesenajām sāpēm. Ar savu pieredzi par iepazīšanos mūsu portālā stāsta Justīne.



Portālā “Otrapuse.lv” reģistrējos tīri ziņkāres pēc, jo gribēju noskaidrot, kā darbojas šāda veida mājaslapas, un vai vispār tās darbojas. Sākumā, kā jau skeptiskā latviete, neticēju reālam iznākumam. Attiecīgi portālu izmantoju, lai “nosistu” brīvo laiku. Kā jau pieklājīga sieviete, vīriešiem nerakstīju pirmā. Iepriekš portālā biju reģistrējusies divas reizes, un šī, liktenīgā, bija jau trešā reize. Vēlāk, kad sākām satikties, noskaidroju, ka Atis bija man rakstījis arī abas iepriekšējās reizes, bet es neesot atbildējusi, tad rakstījis arī trešo reizi, uz kuru atbildēju.

    Sākumā tā bija ne visai nopietna sarakste par šo un to, bet neko nopietnu. Pēc neilga laika sarakste pārtapa par pirmās satikšanas reizes, aci pret aci, plānošanu.



Pirms pirmoreiz satikāmies, sarakstījāmies ļoti neilgu laiku, aptuveni divas nedēļas. Piebildīšu, ka šāda veida tikšanās ar nepazīstamu cilvēku mani ļoti biedēja, jo tajā laikā jau biju 1,8 gadus vecas princesītes mamma, bet tas viņu nemaz nebaidīja.

    Pirmā tikšanās bija ļoti neveikla. Abi jutāmies kā pusaudži, kas nezina, kā uzvesties un ko teikt. Riskējot abi kopā pavadījām lieliski laiku, pie sevis domāju un baidījos, ka redzu viņu pirmo un pēdējo reizi. Bet beigu beigās šīs tikšanās sāka kļūt regulāras.

    Manas un arī viņa iepriekšējās attiecības bija beigušās diezgan nepatīkami. Man ir bērns no iepriekšējām attiecībām, un arī Atim ir meita no bijušās draudzenes. Iepriekšējo attiecību laikā neviens no mums nebija precējies.



    Mēs sakumā satikāmies pārsvarā nedēļas nogalēs, jo tajā laikā es vēl mācījos tehnikumā, bet viņš strādāja pie saviem vecākiem saimniecībā. Šādas, tikai nedēļas nogaļu satikšanās, turpinājām septiņus mēnešus, kamēr man nācās meklēt prakses vietu, un to atradu netālu no viņa dzīvesvietas, tajā brīdī arī nolēmām, ka es un mana meitiņa pārvāksimies dzīvot pie viņa.

    Pēc rakstura abi esam diezgan līdzīgi, jo abi esam mājas cilvēki, mēs nemēdzam tusēt līdz agram rītam, labāk pavadām laiku kopā, apceļojot Latviju vai izklaidējoties kopā ar bērniem. Protams, katram ir savi untumi un niķi, bet esam iemācījušies sadzīvot ar tiem, un necelt lielu brēku par sīkumiem.

    Manam vīrietim ir aizraušanās – makšķerēšana, kurā piedalos arī es, un man tas patīk. Mums galvenais ir laiku pavadīt kopā, lai arī ko mēs darītu, pat ēst gatavošana kopā mūs abus iepriecina.



    Tā kā manas iepriekšējās attiecības beidzās diezgan nepatīkami, un iepriekšējais cilvēks bija aizgājis pavisam no manas un savas meitas dzīves, mani tajā laika mocīja jautājums: “Kā pozicionēt šo jaunienacēju manas meitas dzīvē...?” Sākumā bija diezgan grūti, jo viņš negribēja būt tas, ko sauc par tēti. Tomēr gāja laiks, meita viņu sāka saukt par tēti un Atis beigu beigās to akceptēja. Šobrīd viņš ir pats labākais tētis pasaulē manai mazajai princesei, kurai šajā ziemā palika jau seši gadi.

    Ar Ati esam kopā jau tikpat kā piecus gadus, un šajā rudenī teiksim viens otram lielo “JĀ” vārdu.

Ar lielāko pateicību jums,
Justīne un Atis

Reģistrējies un izdzīvo arī savu mīlestības stāstu.